Sagaidot Ziemassvētkus

Kā jau rakstīju iepriekš, biju aizbraucis sestdien uz Enguri, bet neko prātīgu nenobildēju, jo visi putni bija tālu jūra. Tāpēc kamēr staigāju apkārt, nolēmu beidzot  notestēt Velvia 50 — cik tad no tās megapikseļus var dabūt. Galvenais secinājums ir, ka statīvs vienmēr ir obligāts. Lai arī pirmajā tuvinājumā no rokas bildēta bilde izskatās OK, bet ieskanējot kārtīgi, dēļ detalizācijas “trīceklis” ir labi redzams. Filmu skanēju ar Epson V700 skaneri 2400dpi izšķirtspējā, kas dod ārā aptuveni 6500 x 5200 bildi. Un pat tad grauds īsti nav redzams, bet saskatāmas visas sīkās detaļas, ja bildēts no statīva   Gan jau, ka droši var skanēt vēl lielākā izšķirtspējā un cerēt, ka kaut kas izlīdīs ārā. Vienīgi jau pie šādas izšķirtspējas 48bitu skans aizņem ap 200MB

Fotografējot pie Kaņiera, mani pārsteidz Canon Mark III ekspozīcijas mērīšana. No putnu fotografēšanas pret spilgtiem foniem, kā piemēram debesis, ūdens, smiltis, sākumā griezu ekspozīcijas korekciju par +1 EV un vairāk, tomēr pārbaudot histogrammu, sniegs sanāca izdedzis. Izrādās, fotografējot sižetus ar sniegu, ar Mark III gandrīz nav nepieciešama ekspozīcijas korekcija. Principā jau laba lieta un gan jau, ka tas ir iestrādāts dēļ ziemas sporta fotogrāfiem, tomēr nedaudz kaitina nekonsekvence.

Canon  EOS 1D Mark III ar EF 50/1.4 objektīvu

f/22, 1.3s, ISO 100