Pagājušajā nedēļā biju aizbraucis uz Kijevu. Brauciena mērķis bija paskatīties pilsētu, parādīt padomju laiku eksotiku draugam no ASV un pārējā laikā nedarīt neko, t.i., atpūsties no darba.

Kijeva nelika vilties. Diezgan parasta pēcpadomju plisēta, nedaudz tīrāka kā Maskava. Cilvēki laipnāki kā Krievijā. Diemžēl normālu viesnīcu tajā pilsētā nav. Ja gribās civilizētu, tad bez 400 USD par nakti nav vērts pat sākt meklēt. “4 zvaigžņu” padomju stila kambarīši maksā ap 120-150 USD dienā. Bija patīkami redzēt Latvijā pierastus zīmolus — Double Cofee un Stendera ziepju fabrika. 

Apmeklēju arī futbolu. Diemžēl kopš Kijevas Dinamo nespēj normāli spēlēt, šīs komandas popularitāte ir spēcīgi kritusies. Pat mazais stadions nebija pilnībā aizpildīts. 

Tad nu nedaudz sīkāk par pārējiem iespaidiem. Sievietes pie mums ir smukākas, bet Kijevā plikākas. Ļoti populāri ir pavisam īsi minisvārki vai šorti. Rīgā tomēr vidējais svārku garums ir daudz lielāks. 

Cenas Kijevas centrā ir lielākas kā Rīgā. Tomēr var atrast sakarīgus restorānus, kuros viens cilvēks var papusdienot par 5-10 Ls. Tāpēc brīnos kā tur normāli cilvēki var vispār izdzīvot. Normāla alga Kijevā skaitās ap 600 USD, bet ārpus tās pat mazāk. Visādā ziņā pusdienot un vakariņot ar tādu algu pilsētas centrā ir zināmas problēmas.

Metro ir nenormāli lēts — 0,05 Ls par braucienu! Vismaz tur vietējie var spēcīgi ietaupīt.

Ar internetu ir lielas problēmas. Viesnīcās tas ir dārgs (~ 5 Ls/h). Ārpus — nav viegli atrodams. Ja kāds meklē bezmaksas internetu Kijevas centrā, tad iesaku doties uz restorānu Šato uz centrālās ielās (Krešatik). Tas atrodas netālu no metro stacijas pretīm Double Cofee. Ātrums pieslēgumam uz Latviju ir ļoti labs.

Iesaku apmeklēt Buda Bar, kas atrodas Krešatika sākumā. Interesants restorāns ar lielu budas statuju iekšā.

Nedaudz vairāk bilžu: Kijeva 2008.

Iepriekšējo nedēļas nogali un visu šīs nedēļas sākumu pavadīju Itālijā. No tūrisma objektiem apskatīju drupas un baznīcas, tika pabūts Romā, Vatikānā, Teračīnā un Pompejās. Nebiju gaidījis, ka mani varēs pārsteigt kāds arhitektūras objekts, bet Svētā Pētera bazilika no iekšpuses izskatās diezgan liela un izrādās tūristi var tikt tās augšā un redzēt gan Romu, gan Vatikānu, kas vairāk atgādina dārzu, nevis pilsētas kvartālu.

Otrs pārsteigums bija Pompejās. Tā Vezuva apraktā “vidēja lieluma romiešu pilsēta” par, kuru neviens nezinātu, ja nepilnus divus tūkstošus gadu atpakaļ Vezuvs to nepaslēptu, ir lielāka par Vecrīgu! Ja grib ienākt katrā atraktajā mājā, tad ar vienas dienas laikā to apstaigāt ir gandrīz neiespējami. Liela ir arī romiešu laiku Roma. Viduslaikos apdzīvotā Romas daļa salīdzinot ar to ir miniatūra.

Lai arī Roma ir kristīgās baznīcas mūsdienu centrs, pilsēta un tās apkārtne parāda, cik nožēlojama un atpalikusi bija Rietumu pasaule pēc Romas impērijas krišanas. Impērijas izjukšana un kristietība nobremzēja civilizācijas atīstību par kādiem 1500 gadiem.

Vatikāns, Svētā Pētera bazilika