Lielie baltie gārņi pie Starpiņupītes

Starpiņupītes ieteka jūrā

Šorīt biju devies kārtējā bridējputnu braucienā. Pat iepriekšējā dienā biju pārbaudīt vai ir – bija dažādi un lielā skaitā. Diemžēl no rīta gandrīz visi bija pazuduši. Pa pretējo krastu ganījās tikai daži gūgatņi. Viens gan nolaidās arī pie manis uz īsu brīdi. Izrādās Kolkā esot bijis līdzīgi – tukšums. Tā ar tiem migrējošiem bridējiem gadās: piecelis 2:30, 2h noguli pludmalē gaidot saullēktu, sagaidi ideālu gaismu, bet beigās gandrīz tukšums. Par laimi šoreiz mani gārņi iepriecināja.

Vienīgi nav laika sašķirot un aprakstīt bildes arhīvam. Rinda jau ir gandrīz mēnesi gara. Tāpēc arī gārņu galerija paliek bez svaigām bildēm.

Upes zīriņi pie Starpiņupītes ietekas jūrā

Starpiņupītes ieteka jūrā

Šogad pie Starpiņupītes barojas vairākas sāmsalas pīļu ģimenes. Tāpēc izmantoju šo iespēju viņas sabildēt. Parasti šīs pīles ir diezgan bailīgas un tām tā vienkārši klāt nevar tikt. Laikam Ķemeru nacionālajā parkā ligzdojošās ir sapratušas, ka tā ir droša teritorija, jo jau vairāus gadus šeit ir aizliegtas putnu medības.

Pie Starpiņupītes, 24.06.2010

Neskatoties uz slikto laiku nolēmu izmantot brīvdienu un izbraukt uzbildēt kādu putnu. Sākotnēji plāns bija “melngalvas ķauķis pie Slokas stadiona”, kur to biju redzējis. Izrādījās, ka šoreiz tā tuvumā nebija. Bez panākumiem pabraukāju gar Vecsloceni. Nākamais posms bija Kaņieris. Tur mežā konstatēju, ka nav līdzi pretodu līdzekļa un diezgan ātri devos prom – uz Starpiņupīti. Starpiņupītes ietekā uzturējās vairāki Sāmsalas pīļu pāri ar jaunajiem putniem un pie viesu mājas mušas medīja mušķērāju pāris. Izrādās ligzda šiem ir viesu mājas pažobelē.

Starpiņupīte, 24.01.2010

Starpiņupīte, 24.01.2010

Lielā gaura mēģina paslēpties zem koka saknēm no garāmgājēja, kas iet pa Jauno ielu jūras virzienā.

Starpiņupīte, 24.01.2010

Sestdien biju pie Starpiņupītes un ievēroju, ka vakarā tur salido bariņš zivju gārņu. Šodien nolēmu uzbildēt kādu tuvumā, bet ne tik tuvu, protams. Bilde ir labs piemērs fiksēta fokusa attāluma objektīvu trūkumiem. Kad putns apstājas pavisam tuvu slēpnim, tad neko vairāk kā portretu nobildēt diemžēl nesanāk. Nomainīt objektīvu manā pseido slēpnī arī ir neiespējami, neiztraucējot putnu, jo tas ir ziemas krāsas maskēšanās auduma gabals.

Savukārt šī bilde ir kādu laiciņu iepriekš, kad šis pats gārnis stāvēja pretējā krastā un arī knapi līda kadrā. Neadaudz vēlāk šis iebrida ūdenī tā ļaujot nobildēt sevi visu un ne tik laba fona gan. Šajā bildē viņa uz knābja var redzēt asinis no vakariņām.