Starpiņupīte, 24.01.2010

Starpiņupīte, 24.01.2010

Lielā gaura mēģina paslēpties zem koka saknēm no garāmgājēja, kas iet pa Jauno ielu jūras virzienā.

Starpiņupīte, 24.01.2010

Sestdien biju pie Starpiņupītes un ievēroju, ka vakarā tur salido bariņš zivju gārņu. Šodien nolēmu uzbildēt kādu tuvumā, bet ne tik tuvu, protams. Bilde ir labs piemērs fiksēta fokusa attāluma objektīvu trūkumiem. Kad putns apstājas pavisam tuvu slēpnim, tad neko vairāk kā portretu nobildēt diemžēl nesanāk. Nomainīt objektīvu manā pseido slēpnī arī ir neiespējami, neiztraucējot putnu, jo tas ir ziemas krāsas maskēšanās auduma gabals.

Savukārt šī bilde ir kādu laiciņu iepriekš, kad šis pats gārnis stāvēja pretējā krastā un arī knapi līda kadrā. Neadaudz vēlāk šis iebrida ūdenī tā ļaujot nobildēt sevi visu un ne tik laba fona gan. Šajā bildē viņa uz knābja var redzēt asinis no vakariņām.

2010.gada janvāris

Viena no retajām reizēm, kad ir gaisma un laiks fotografēt. Turklāt paveicas nokļūt īstajā vietā. Šajā sestdienas dienā uz Starpiņupīti aizbraucu pirms pusdienām, “izlūkot” putnu situāciju. Izrādījās, ka nekā reta nav. Tikai parastās pīles. Diemžēl vakarā bija jādodas fotografēt hokejs un tāpēc tika nolemts kārtīgai fotografēšanai veltīt svētdienu, braucot uz Kurzemi. Par to vēlkāk.

Bridējputni lidojumā (pamatā parastie šņibīši), Starpiņupīte, 13.09.2009

Nedaudz pārsteidz cik bailīgas ir meža pīles. Attēlā mazais putniņš ir parastais šņibītis (tā vismaz man liekas – palabojiet, ja kļūdos). Tā kā meža pīle bija aizņēmusi daļu sanesumu sēres, sīkais izdomāja lielo putnu patramdīt un mēģināja tai uzbrukt. Kā rezultātā pīle sabijusies par uzbrukumu aizlaidās dažus metrus tālāk. Jāsaka gan, ka šņibītis jauniegūto teritoriju neizmantoja. Pēc mirkļa arī bija prom.

Žēl ka putni ir ar muguru, bet dēļ gaismas daudz neko citu nevarēja pasākt. Ja būtu ar sejām, iespējams sanāktu bilde.