Starpiņupīte, Lapmežciems, 21.02.2010

Pēdējā laikā sanāk maz laika veltīt dabas fotogrāfijai. Gandrīz katru nedēļu sakrīt neplānoti darbi un pasākumi, kas darba nedēļu pagarina tā, ka sestdien un svētdien no rīta, ja nav jāstrādā, tad gribas beidzot izgulēties. Tāpēc nesakatoties uz ne pārāk piemēroto laiku fotografēšanai, pēcpusdienā tomēr nolēmu izstaigāties ar fotoaparātu un aizbraucu līdz Starpiņupītei un Ķemeriem. Pie jūras nobildēju divus gulbju kāju gredzenus, kas uzlikti Latvijā. Cerams Ruslanam Matrozim noderēs.

Interesanti, ka Ķemeros atradu vienu aizsalušu grāvi pa kuru varēja droši staigāt un aiziet diezgan tālu mežā. Pabrīnījos, ka tas bija izbraukts ar kvadraciklu. Izsakatās, ka tas ir diezgan populārs meža transports. Tik dīaini, jo likās, ka pa ĶNP vīsti ar šiem braukāt nedrīkst.

Bet no fotografēšanas viedokļa diena sanāca paredzami tukša. Jāgaida gājputni. Un beidzot jāpieķeras objektīvu testu turpinājuma publicēšanai. Biju plānojis šonedēļ, bet Neo izjauca.

Vakar uzinstalēju jauno Aperture 3 bilžu apstrādes un kārtošanas programmatūru. Viegli nebija, jo Apple serveri bija tik noslogoti, ka lejuplādēšanas saiti dabūju tikai no 4 piegājiena “izniekojot” 3 dažādas e-pasta adreses. Kā saprotu šāda problēma bija daudziem.

Izskatās, ka ilgā gaidīšana pēc Aperture 2 iznākšanas bija tā vērta. Šajā versijā ir daudz vērtīgu uzlabojumu – Apple raksta, ka kopā esot 200 – ir gan vajadzīgi, gan ne pārāk noderīgi, bet interesanti. Minēšu sev svarīgākos, kuru dēļ jau pasūtīju jauno versiju:

• iespēja pārslēgties starp bibliotēkām bez Aperture pārstartēšanas;
• curves dialogs bilžu rediģēšanā;
• “Dodge & burn” rediģēšanas iespējas bildēm bez kopijas radīšanas;
• predefinēti bilžu uzstādījumi, kurus var pievienot , gan ielādējot bildes, gan vēlāk rediģējot;
• iespēja papildus zvaigznītēm bildēm piekārtot krāsu kodus un atzīmēt tās ar karodziņu;
• iespēja redzēt aktīvos fokusēšanas punktus, kuri ir izmantoti iegūstot bildi;
• iespēja veidot multimediju prezentācijas un eksportēt tās video formātā;
• iespēja bibliotēkā glabāt audio un video failus (audio failu glabāšana ir patīkams pārsteigums, jo pavasarī esmu ieplānojis sākt vienu projektu, kur šāda lieta noderēs);
• Ir iespējamas nelielas manipulācijas ar audio un video failiem;
• izskatījās, ka programma daudz ātrāk strādā ar skanētajiem TIFF failiem. iepriekš 200MB 6×7 slaidu un negatīvu skanējumi bija nelietojami šajā programma. Tagad izskatās, ka varēs tos importēt bibliotēkā, lai apstrādātu un piešķirtu metainformāciju;
• ir iespējams bildēm pievienot GPS koordinātes gan no GPS uztvērēja log faila, gan no iPhone bildēm, kas ir uzņemtas tajā pašā vietā un laikā.

Tomēr ir lietas, kas diemžēl netika uzlabotas. Pēc bilžu ielādes normāls darbs ar programmu nav iespējams. Ir jāgaida kamēr tiks izveidoti “preview” faili. Kad tas ir izdarīts, viss notiek ātri, tomēr lielam skaitam bilžu no vienas bildēšanas, ja vajag ātri iegūt rezultātu Aperture vēl neder.

(more…)

2010.gada janvāris

Viena no retajām reizēm, kad ir gaisma un laiks fotografēt. Turklāt paveicas nokļūt īstajā vietā. Šajā sestdienas dienā uz Starpiņupīti aizbraucu pirms pusdienām, “izlūkot” putnu situāciju. Izrādījās, ka nekā reta nav. Tikai parastās pīles. Diemžēl vakarā bija jādodas fotografēt hokejs un tāpēc tika nolemts kārtīgai fotografēšanai veltīt svētdienu, braucot uz Kurzemi. Par to vēlkāk.

Vienas pataigas pa Kaņieri laikā, kad bija gaisma, bet putnu tuvumā nebija nolēmu ar teleobjektīvu pabildēt niedres saulrietā.

Kaņieris pie Riekstu salas

Brīvdienās devos uz Kaņieri pabildēt bārdzīlītes. Pateicoties salam atklāju vienu negaidītu Wimberly galvas īpašību. Izrādās uz tās var mierīgi nostiprināt Mamiya 7 fotoaparātu, lai ar to varētu normāl fotografēt. Iepriekš mēģināju šādā gadījumā pārskrūvēt stiprinājumu “ar kājām gaisā.” Spoguļkamerai tas tā vai tā ir jādara, bet prieks, ka “ziepjutraukam” vairs to nevajadzēs darīt.

P.S. Izskatās, ka būšu gandrīz izfotografējis Fuji NPC160 filmas, kas stāvēja ledusskapī. Laikam tomēr palikšu pie Realas – lai gan nedaudz graudaināka, krāsas ir paredzamākas

Klajums pie neliela purva ezeriņa pēc pagājušo brīvdienu sniegiem.

Kaut kā grūti tikt galā ar krāsām šai negatīvajai filmai. Fuji Reala bija daudz saprotamāka. Tā arī neizdevās iegūt tādus toņu kā “bija dabā.” Protams, iespējams, ja vienkārši vajadzēja paņemt līdzi kādu silto filtru vai bildēt ar Velviju. Otra problēma par ko ja biju piemirsis bija asuma dziļums Mamiya 7 objektīviem. Bildējot apsnigušo prvu centos blendi negriezt ciet vairāk kā par f/16, bet izrādījās ka ar to dažām nepietika, lai dabūtu asuma dziļumu no priekšplāna līdz fonam. Nav saprotams ar kuru vietu domāja japāņi taisot asuma dziļuma atzīmes uz objektīva – pat rēķinot ar 2 stopu rezervi, nepietiek …