Nedēļas sākumā biju devies līdzi kā šoferis melno stārķu ligzdu monitoringa braucienā. Trīs dienu laikā apskatījām 15 ligzdas, kuras Māris Strazds uzskatīja par “riskantām” – tādām, kuras varētu but tukšas vai ar kādām citām problēmām. Aptuveni puse ligzdu tik tiešām bija pamestas. Tomēr dažās bija olas un pār ligzdās jau cāļi.

Savādāk brauciens bija interesants un sanāca kā labs atvaļinājums ar iespēju atrauties no ikdienas darbiem brienot pa brikšniem. Apskatīju arī dažas potenciāli labas vietas melno stārķu un citu putnu fotografēšanai. Būs jādabū atļauja no Māra Strazda un šovasar un nākamajā pavasarī jāmēģina uztaisīt kāda interesanta bilde. Tomēr braucienam bija arī upuri: šodien uz servisu aizvedu vienu fotoaparātu un rīt uz citu servisu dodas auto. Abas vainas gan tieši nesaistās ar šo ekspedīciju, jo abos gadījumos tās ir iepriekš zināmas problēmas, kuras brauciena laikā eskalējās tā, ka vairs nevar ignorēt.

Vēl dažas bildītes fotostāstā par melno stārķu ligzdu meklēšanu.

Kaņieris, 22.05.2010

No šīs saliņas brūnkakli vairākas reizes mēģināja dzīt nost vienā no piepriekšējiem rakstiem minētais laucis. Pēc pirmās aizdzīšanas brūnkakļu pāris tur atgriezās, bet tēviņš nespēja to nosargāt un pēc otrā uzbrukuma abi devās prom.

Pie Kaņiera ezera, 22.05.2010

Kaņieris, 22.05.2010

Sestdien pēcpusdienā biju aizbraucis līdz Kaņierim. Braucot gar vienu no atdalītajiem dīķiem ieraudzīju brūkakļu bariņu, kas barojās niedrēs un nolēmu piestāt paskatīties. Pēc kāda brīža uzradās šis laucis, kurš ik pa laikam atpeldēja un izdzenāja pīles. Pēc pirmā uzbrukuma brūnkakļu tēviņš pat mēģināja sargāt lauča ierašanās ceļu. Laucis izrādījās viltīgāks un piezagās pa citu, izmantojot niedres aizsegam. Diemžēl pēc otrās lauča vizītes visi brūnkakļi no dīķīša pazuda.

Vakar vakarā izbraucu ar riteni pa pludmali no Kauguriem līdz Bigauņciemam. Diemžēl neko garāku par 180mm makro objektīvu nepaņēmu līdzi un arī laika lēnām tuvoties putniem nebija. Pārsteidza, ka tajāposmā saskaitīju kādu 6 sāmsalas pīļu pārus. Savādāk tur bija parastā kompānija: lielie ķīri, sudrabkaijas, paugurknābja gulbju bari, upes zīriņi, vārnas, baltās cielavas, meža pīles un viena sagurusi gaigala.

Kādu dienu ciemojoties pie mammas un pāršķirstot laikraksta “Jūrmalas Ziņas” numuru, kurā bija informācija par manas skolas salidojumu, ieraudzīju pazīstamu bildi no vienas futbola spēles, kuru fotografēju portālam www.tribine.lv.

(more…)

Dunduru pļavas

Dažreiz sanāk nobildēt kādu putnu pilnīgi nekā iepriekš negatavojoties. Šo ieraudzīju braucot no rīta gulbju fotografēšanas. Paveicās, ka nebija pārāk bailīgs un varēja mierīgi no auto loga fotografēt. Šādi gadījumi pierāda, ka braucot fotoaparāts jātur pa rokai. Lielākais trūkums šādām iespējām ir, ka bieži putni sēž uz tuvu ceļa malai, tāpēc, lai tos varētu nofotografēt, auto ir jānovieto šķērsām ceļam. Labi, ka pa to mašīnas brauc pietiekami reti un apmale nav pārāk augsta.