Medņu fotobraucienā sanāca diezgan daudz vizināties pa dažādiem meža ceļiem. Žēl, ka tas mežs ir tik tālu no mājām, jo tajā varēja sastapt daudz radības, kuru pie mājām tik viegli nesanāk redzēt.
Šī aļņu govs ar diviem teļiem pārgāja ceļu auto priekšā un apstājās vērot kāpēc kāpju ārā no auto, lai tos nobildētu.Diemžēl viņi negribēja gaidīt kamēr paņemu otru fotoaparātu ar garāku objektīvu …
Nebiju domājis, ka medņus nofotografēt ir tik grūti. Šajā sezonā mežā esmu pavadījis 3 naktis, katrā no naktīm medņi tur pat kaut kur bija, divās pat tos varēja dzirdēt. Bet bilžu no slēpņa nav. Nezinu vai sanāks laiks trešajam piegājienam šosezon, bet izskatās, ka šis putns ir mani ieinteresējis un vajadzēs pastrādāt, lai dabūtu labas šī putna bildes. Rīta noslēgumā gan mani gaidīja pārsteigums, kad gāju uz auto.
P.S. Sēžot slēpnī iedomājis, ka vajadzēja nopirkt skaņu rekstītāju. Būs uz rudeni jāsaņemas.
Kad marta sākumā ziņoju par ziemeļu gulbju gredzeniem, kas gan beigās izrādījās mazo gulbju gredzeni, saņēmu ziņu no Dmitrija Boiko, ka šogad finansējuma trūkums apdraud ikgadējo ziemeļu gulbju gredzenošanu. Dmitrijs jau vairākus gadus gredzeno Ziemeļu gulbjus, kuri ligzdo Latvijā. Šie gulbji pie mums ligzdo nelielā skaitā un to tipskās ligzdošanas vietas ir stipri tālāk uz ziemeļiem, kur nav sastopami mūsu ierastie baltmaizes diedelnieki.
Kā sapratu no viņa, tad šim gadam ir nepieciešams finansējums degvielai braucieniem uz gredzenošanas vietām, kas ir daži simti latu. Nākamajiem gadiem vajag naudu arī gredzeniem, kas ir ~370 Ls uz 2 gadiem. Vajadzīgā summa ir neliela un visi projekta dalībnieki tajā piedalās bez atlīdzības savā brīvajā laikā.
Savā ziņā ir pat labi, ka šādiem projektiem ir pazudis Valsts un Eiropas finansējums: cilvēkiem ir iespējams pašiem izvēlēties, ko viņi grib atbalstīt un cik lielā mērā. Un izdzīvos tikai tie projekti, kuru vadībā būs cilvēki, kuriem tiešām rūp tas ko viņi dara nevis “zaļie biznesmeņi”, kuri ir uzbūvējuši savu labklājību ar bezjēdzīgiem dabas aizsardzības lozungiem, kuru patiesā jēga nav dabas aizsardzība, bet atsevišķu cilvēku hobiju un dzīvesveida finansēšana no nodokļu maksātāju kabatas. Pats šogad esmu nolēmis atbalstīt šo projektu un Māra Strazda pētījumu par DDT ietekmi uz melnajiem stārķiem.
Rakstam arī pievienoju Dmitrija vēstuli, kuru viņš izsūtīja draugos ar īstu projekta apskatu. Ja ir kādi jautājumi, tad Dmitrija kontaktinformāciju var atrast Dabas muzeja mājaslapā vai rakstiet Dmitrijs.Boiko at gmail.com.
Ziedot var pārskaitot naudu:
Dabas muzeja atbalsta biedrība
Reģ. Nr. 40008065221
K. Barona 4, Rīga, LV – 1050
Konts : LV59HABA0551003137681
Swedbank
Pie pārskaitījuma mērķa norādīt: Ziedojums gulbju pētījumam.
Dmitrija Boiko vēstule:
Diemžēl man nav pieejama liela pēcapstrādes komanda, kura var mēģināt precīzi salipināt 400 bilžu panorāmu, un neviens nemaksā lai celtos agri no rīta bezvējā un smukā gaismā, tāpēc dažās vietās līmējumi nav diez ko precīzi. Turklāt šaubos vai vispār ir cerības kaut ko panākt ar ūdeni vējainā laikā.
Tomēr tīri izklaidei bilde interesanta. Lai vērotu putnus nemaz nav jābrauc gandrīz 50km no Rīgas – to var darīt nepaceļoties no biroja krēsla. Pats gan neesmu saskaitījis cik putnu šajā bildē ir.
Grāmatās raksta, ka ķirzakām pēc ziemošanas jālien ārā aprīļa beigās. Šai laikam negulējās un svētdien sildījās saulītē pie Kaņiera ezera
Šovakar nolēmu pasēdēt meža malā un paskatīties, kas vakarā nāk no tā ārā. Iepriekš, no rīta, šajā vietā biju redzējis meža cūkas, briežus un lapsas. Šoreiz nekā eksotiska – tikai viena stirna, kas kā bieži pēdējā laikā gadās piegāja pārāk tuvu un nesatilpa kadrā. Bet vieta ir interesanta – būs vēl jāpiestaigā uz turieni, jo braucot mājās, kad bija satumsis redzēju vairākus meža cūku barus un divus briežus.
Mazie gulbji kārto attiecības atceļā uz Krieviju