Šajās brīvdienās biju ieplānojis doties fotografēt neatkarīgi no laika apstākļiem. Ja ne iegūt kādas sakarīgas bildes, tad vismaz pabūt svaigā gaisā pie dabas. Sestdien pieceļoties ap 7 no rīta sapratu, ka lielas jēgas no bildēšanas nebūs un visas cerības jāliek uz svētdienu. Svētdienai bija divi varianti – visa diena mežā pie Kūdras apstaigājot dažas potenciālas slēpņu vietas vai jūras šņibītis uz Mangaļsalas mola. Izvēlējos otro, jo šī bridējputna bilžu man nebija un pārāk bieži viņi arī neiemaldās Latvijā.

Diemžēl arī svētdien laiks nebija piemērotāks bildēšanai, ja neteikt vairāk, bet neskatoties uz to devos uz Mangaļsalu, kur ierados īsi pirms saullēkta. Stāvlaukumā jau priekšā bija viens auto. Nodomāju, ka kāds putnu vērotājs vai fotogrāfs jau ieradies pirms manis. Izrādās ka kļūdījos. Mola sākumā meitene tumsā bildēja akmeņus un bārdains puisis viņu sargāja.

Mola galā biju vēl pirms saullēkta un sāku meklēt šņibīti. Diemžēl šis bija kaut kur noslēpies, tāpēc nolēmu pagaidīt kādu stundiņu – ja nu parādās. Gaidot šņibīti uzbildēju brūnkakla gārgales, kuras barojās mola galā. Par laimi garām molam ostas virzienā diezgan ātri aizbrauca liels kravas kuģis saceļot lielus viļņus un izceļot šņibīti no paslēptuves, jo īsu brīdi pēc tam atradu šņibīti barojamies mola augšā, no kurienes gan viņš visai ātri pārvācās pie paša ūdens līmeņa. Uzbildēju drošībai pār bildes no mola augšas un sagaidījis, kad pabrauc garām kārtējais kuģis, kāpu lejā uz akmeņiem, kas ir pie paša ūdens un bildēju tur.

Diemžēl šāda dienā un gaismā neko labāku sabildēt neizdevās. Lai arī sāka snigt slapjš sniegs, tas bija tik neliels, ka bildē ar putnu to iedabūt nevarēja. Vismaz būtu nedaudz savādāka bridējputna bilde – ar sniegu.

Pirms došanās mājās satiku arī vienu putnu vērotāju. Mols ir diezgan laba vieta šobrīd lai mēģinātu atrast kādu netipisku ziemotāju vai pavisam vēlu migrantu. Vakaru šodien noslēdzu ar Kūdras barotavas apmeklējumu. Pirms sala to papildināju un apraudzīju savu puspabeigto slēpni, kurš vēl par laimi stāv.