“Globālā sasilšana” un dabas aizsardzība

Šonedēļ Kopenhāgenā notiek liela sanāksme par cīņu pret klimata izmaiņām un tas ir iemesls dabas aizsardzības organizācijām paust viedokli par šo tēmu. Iemesls ir labs, vienīgi vai ir pareizi dabas aizsardzību jaukt kopā ar tik slidenu tēmu kā globālā sasilšana. Uz rakstu mani pamudināja Reuters fotogalerija. Tajā tiek parādīts, ka baltais lācis (kas tiek nosaukts par kanibālu) apēd citu mazāku balto lāci un pie tā tiek vainota globālā sasilšana. Tik galerijas autors neminēja, ka balto lāču ēdienkartē baltie lāči ir nav nekas ārkārtējs. Līdzīgi A.Gora filma šausminājās par ledus kušanu un balto lāču izzušanu dēļ tā. Tikai aizmirstot pateikt, ka baltie lāči ir pārdzīvojuši laikus ar daudz mazāku ledus daudzumu Arktikā un ka patiesībā šobrīd kopumā ledus daudzums pieaug nevis samazinās. Tas ir viens no iemesliem kāpēc globālo sasilšanu dažviet sauc par reliģiju un Gora filmu Lielbritānijā ir aizligts rādīt skolās, ja pirms tam netiek pateikts, kurās vietās tiek melots.

Uzreiz teikšu, ka esmu pret dabas piesārņošanu un izmešu samazināšana, tai skaitā ogļskābās gāzes, ir apsveicama un vēlama lieta. Tā pat esmu par dabas saglabāšanu – tas ir valsts pienākums, vienīgi ne vienmēr atbalstu mūsu valdības metodes. Normāla prakse būtu no privātajiem par saprātīgu tirgus cenu atpirkt no privātīpašniekiem jebkuru zemi, kurai valsts mēģina uzlikt ierobežojumus saimnieciskai vai apbūves darbībai. Tam būtu jāattiecas uz visiem mikroliegumiem, nacionālajiem parkiem, kāpu zonām utt. Ja iepriekš noteiks apjomu tam, kas ir jāsargā, tad problēmām nevajadzētu būt. Un tā ir viena no retajām valsts funkcijām, kuru tai būtu jāveic. Pie mums gan viss ir ar kājām gaisā: valsts nodarbojas ar lietām, kuras būtu jāatdod privātajiem, bet privātajiem uzkrauj par pienākumu bez atlīdzības veikt valsts funkcijas. Tad nav jābrīnās, ka iedzīvotāji un bizness ir nepārtrauktā konfliktā ar dabas aizsardzību.

Ja runā par izmešu samazināšanu, tad uz to ir jātiecas, bet tam nevajadzētu būt pašmērķim. Ir daudz svarīgākas problēmas, kas ietekmē vidi un mūs. Nepareizi risinot šo problēmu iebrauksim vēl lielākās auzās. Banāls piemērs ir Eiropas Savienības vēlme ieviest biodegvielu. Uz papīra viss izskatās skaisti – mazāks piesārņojums, bet reāli dzīvē tas nozīmē mežu izciršanu, dabas piesārņojumu un badu citur pasaulē. Šādu piemēru ir daudz, kur ar “zaļām idejām” dabai un cilvēkiem, iespējams, tiek nodarīts lielāks ļaunums nekā ļaujot lietām pašām sevi noregulēt.

Gandrīz jebkura cilvēka iejaukšanās dabā ar mērķi uzlabot situāciju beidzas neveiksmīgi. Anekdotiski ir mēģinājumi kontrolēt dzīvnieku skaitu teritorijās un jaunu sugu ieviešana. Kādreiz bebri bija aizsargājami, bet tagad Latvijā tie ir zemes īpašnieku problēma, jo gāž kokus pie mājām, appludina ceļus un zemes platības. Lai gan biologi jau neko ļaunu nedomāja mēģinot atjaunot šo sugu Latvijā. Šādus piemērus var atrast lielā skaitā gan Latvijā, gan pasaulē.

Ornitologi un putnu vērotāji ir ievērojuši tendenci, ka Latvijā sāk parādīties putnu sugas, kuras iepriekš šeit nebija novērotas, jo mainās klimats. Klimata izmaiņas un jaunu sugu parādīšanās ir objektīvs fakts. Tomēr, ja uz šo problēmu paskatās objektīvi:
1)Putnu vērošana kļūst ar vien populārāka un zinātniski paskatoties šāds eksperiments nav tīrs: iespējams tās nemaz nav jaunas sugas Latvijā, jo iepriekš tās netika ieraudzītas.
2)Esošais klimats Latvijā ir ilgu laiku, bet ne mūžīgi. Visādā ziņā putni Zemi ir apdzīvojuši ietiekami sen, lai būtu piedzīvojuši gan ledus laikmetus, gan ilglaicīgus siltuma periodus. Tā ka globāli skatoties šobrīd nekas ārkārtējs nenotiek.
3)Protams, visgrūtāk atbildamais jautājums ir – kas izsauc klimata izmaiņas. Noteikti klimata izmaiņās kādu artavu pienes mūsu darbība uz Zemes. Bet cik lielu? Zinātniski to nevienam nav izdevies parādīt – ir tik hipotēzes, kuras parasti neatbilst reālajiem datiem un ir piedzītas konkrētā autora grantu iegūšanas stratēģijai. Savukārt ārējie faktori ir pietiekami spēcīgi un maz saprotami. Tāpēc var izrādīties, ka cilvēku “pienesums” klimata izmaiņās ir niecīgs. Turklāt tagad par to būs visai pagrūti runāt, jo daļa klimata zinātnieku ir viltojuši novērojumu datus, lai “pierādītu” globālo sasilšanu.

Tāpēc aicinu katru padomāt un mēģināt iegūt vairāk informācijas pirms akli sekot fanātiķu aicinājumam cīnīties par vai pret kaut ko. Diemžēl bieži šādiem cīnītājiem ir savi banāli merkantīli motīvi vai aiz tiem stāv naudas maisi, kas zaļajos ir atraduši bezmaksas PR mašīnas savu mērķu bīdīšanai.

P.S. Protams, komiski ir, ka valstu līderi uz samitu ir atlidojuši ar lidmašīnām, tā pieliekot savu artavu CO2 izmešu palielināšanā, lai gan varēja mierīgi noorganizēt, piemēram telekonferenci.

Publicēts: on 09.12.2009 kategorijā Nature Photography.

16 komentāri to ““Globālā sasilšana” un dabas aizsardzība”

  1. Jānis komentē:

    Par biodegvielām tev 100% taisnība. Bet citādi te ir daudz demagoģijas.

    “patiesībā šobrīd kopumā ledus daudzums pieaug” -> neticu, nedomāju, ka pētījumu skaits, kas tā saka pārsniedz pētījumu skaitu, kas saka, ka samazinās. Pats esmu redzējis šļūdoņus, kas ne tuvu nav tik lieli kā bija agrāk.

    Par liegumiem/plānošanas ierobežojumiem – patiesība ir kautkur pa vidu. Protams, ja tu nopērc zemi fabrikas celtniecībai un valsts pēc pāris dienām pasaka ka tur nekas cits kā rezervāts nevar būt, tas ir slikti – bet nedomāju, ka tā gluži notiek. Bet sagaidīt, ka jebkurā valstij nepiederošā zemē varētu cūkoties kā grib un celt kādus vien toksisko atritumu glabātuves kā grib arī nevajadzētu.

    “jebkura cilvēka iejaukšanās dabā” -> piekrītu, bet šinī gadījumā, teiksim izmešu mazināšana, tomēr ir cilvēka mēģinājums mazināt savu iejaukšanos dabā, kas ir pilnīgi savādāk.

    “var izrādīties, ka cilvēku “pienesums” klimata izmaiņās ir niecīgs” -> var izrādīties vis kautkas bet daudz ticamāk ir, ka tas ir milzīgs – ja paskatās cik mēs kā cilvēce kurinam utt

    “daļa klimata zinātnieku ir viltojuši novērojumu datus” -> un daudz lielāka daļa nav neko viltojuši, bet tāpat pierādījuši to pašu. Tas, ja stulbajam Andrim Eglītim vajadzēja viltot datus, lai pierādītu, ka zeme ir apaļa neapgāž Pētera Liepiņa veiksmīgo pierādījumu. Elementāra loģika.

    “Uzreiz teikšu, ka esmu pret dabas piesārņošanu un izmešu samazināšana, tai skaitā ogļskābās gāzes, ir apsveicama un vēlama lieta.” -> un tāpēc tu brauc ar milzīgu Mitsubishi Pajero :)

    “aicinu katru padomāt” -> domāt vajag vienmēr, piekrītu

    “Protams, komiski ir, ka valstu līderi uz samitu ir atlidojuši ar lidmašīnām, tā pieliekot savu artavu CO2 izmešu palielināšanā, lai gan varēja mierīgi noorganizēt, piemēram telekonferenci.” –> ai nu paliec reāls, tā jau viņiem grūti saprasties, kur nu vēl telekonferencē. Es piekrītu, ka ir daudzi gadījumi, kad telekonferences reāli palīdzētu taupīt laiku, naudu un CO2 izmešus bet šis nu nav tas gadījums.

  2. Jānis P komentē:

    “Tāpēc var izrādīties, ka cilvēku “pienesums” klimata izmaiņās ir niecīgs.”

    CO2 gāzes ppm atmosfērā ir samērā viegli nosakāms un ne tik viegli viltojams. Tāpat viegli ir salīdzināt CO2 daudzumu gaisa burbulīšos, kas iesaluši ledājos. Ja pieņemam, ka kaut viens zinātnieks savu pētījumu par šo tēmu nav viltojis, kopš industrializācijas CO2 daudzums atmosfērā ir audzis ļoti strauji.

    Tālāk – ir zināms un viegli pierādāms, ka CO2 gāzei piemīt siltumnīcas efekts. Ar datormodelēšanas palīdzību, kas jau ir krietni sarežģīta, var paredzēt, kā CO2 daudzums atmosfērā ietekmēs vidējo gada tempeartūru. Protams, modeļi var būt dažādi un pat tendenciozi, bet šeit kopsaucējs parasti ir, ka CO2 daudzums tomē diezgan jūtami ietekmē temperatūras uz Zemes.

    Par naudas maisiem runājot, šaubos, vai zaļajā jomā ir tikpat daudz naudas, cik naftas un SUV tirgošanas biznesā. Naftas kompānijas vēl jo projām ir lielākās un bagātākās korporācijas pasaulē ar miljardu peļņu. Anti-globālās sasilšanas lobijs ir ļoti spēcīgs. Un “zinātniski pētījumi” eksistē lai aizstāvētu jebkuru viedokli, piemēram, ka 1 sarkanvīna glāze dienā ir veselīga (īstenībā jebkurš etanola daudzums ir ar kancerogēnu iedarbību, lai arī var samazināt sirds un asinsvadu saslimšanas risku), mobilie telefoni neietekmē negatīvi cilvēka veselību, utt. Mūsdienās nepietiek ar vārdu “zinātne” vai “zinātnisks pētījums” – ir jāskatās, kāda autoritāte aiz tā stāv un it īpaši kas pētījumu finansē.

    Mums kā dabas draugiem pret dabu ir jāizturās saudzīgi un jāmāca citiem tas pats. (Mēs taču esam dabas draugi, vai ne?)

  3. agris.krusts komentē:

    Jāni,
    Atbildot uz taviem jautājumiem.

    1) par ledu. zinātnē cik zinu nav demokrātijas. tur iet runa par faktiem un balsu skaits par vai pret neizšķir neko. Kā saprotu, ir vietas, kur ledus daudzums samazinās un tas kūst. Savukārt kopumā tas palielinās. Vismaz tāds priekšstats man ir radies pētot šo jautājumu. Par ledus segas samazināšanos parasti runā PR cilvēki.

    2) par liegumiem nebiju domājis nekādas tur fabrikas, bet gan elementāras lietas: ja tavā mežā iemetīsies ligzdod kāds melnais stārķis, tad vari aizmirst par tā ciršanu vai pārdošanu utt. Ja tev pieder kāpas, tad kāpēc tur nedrīksti būvēt māju?

    3) par pienesumu klimatā – drīzāk tas ir mazs nekā liels. vismaz skatoties uz reāliem faktiem un modeļiem, kas prognizē armagedonu, kurš nav iestājies. ja CO2 ietekme ir tik graujša, tad kāpēc tagad paliek aukstāks nevis siltāks? Turklāt aukstums sakrīt ar saules aktivitātes samazinājumu – saule sāks ražot vairāk enerģijas un uz Zemes paliks siltāks. Ja runā par CO2 kvotām, tad to noteikšanā zaļos izmanto PRā naudas pelnīšnā, lai varētu ierobežot konkurenci un pelnīt ar kvotu pārdošanu.

    4) šajā situācijā ir diezgan grūti pateikt kas ir viltots un kas nav. īpaši, ja globālās sasilšanas armagedona modeļi nespēj paradzēt realitāti pat pat dažus gadus uz priekšu, nerunājot par ilgāku laika posmu. Diemžēl šie viltotāji ir diskreditējuši šo zinātnes jomu un padarījuši to par farsu. Priekš manis tas noticis jau sen iepriekš, kad daļa šo “zinātnieku” paziņojot, ka visiem globālās sasilšanas teorijas pretiniekiem ir jāatņem zinātniskie grādi. Tā nav zinātne, kur kaut kas tāds notiek! Tāpēc datu viltošana mani nepārsteidza.

    5) Braucu ar parastu džipu, jo ir tāda nepieciešamība. bet ja šo izmanto par argumentu par dabas saudzēšanu, tad mēģini sev atbildēt uz jautājumu kāpēc daudzi ar dabas aizsardzību saistīti cilvēki te pat Latvijā arī braukā ar ne mazākiem apvidniekiem? ;)

  4. agris.krusts komentē:

    Jāni P, ar tiem CO2 modeļiem nemaz tik viegli neiet kā raksti. Modeļi nespēj prognozēt zemes vidējo temperatūru pat dažus gadus uz priekšu. Nerunājot par ilgāku laiku. Novērojumu dati neparāda CO2 daudzuma un Zemes vidējās temperatūras kaut kādu sakarīgu sasaisti. Zemes vidējās temperatūras straujais pieeaugums dažus gadus atpakaļ un tagadējais samazinājums nav nekas ārkārtējs – pat diezgan nesanā pagātnē ir bijuši daudz siltāki gadi.

    Un ja runā par naudu alternatīvās enerģijas un vides biznesā – tur tu kļūdies. Ir tur diezgan liela nauda visam apakšā. Ja runā par “zinātniskajiem” pētījumiem šajā jomā, tad rezultāts nav pārsteidzošs, zinot kā tie tiek finansēti. Ja kāds dzīvo no grantiem, kurus piešķir par pētījumiem par globālo sasilšanu, tad tev to naudu vienkārši nedos, ja parādīsi, ka tās nav. Un kā tad varēsi samaksāt par mājas hipotekāro kredītu un Priusu līzingā?

  5. agris.krusts komentē:

    Un par “dabas draugiem” un dabas sargāšanu. Neuzskatu, ka ilgtermiņā ir pareizi dabas aizsardzību balstīt uz melu kampaņām un līdzcilvēku apzagšanu. Agri vai vēlu par to būs jāsamaksā un no tā galarezultātā cietīs daba.

  6. Jānis komentē:

    “zinātnē cik zinu nav demokrātijas.” <– nav gan, bet kā zināms zinātniekiem par kautko maksā. Pie kam stipri lielākas ekonomiskās intereses aizstāv "man-made-climate-change" noliedzējus, jo tas saglabātu "status quo". Rezultātā daži pētījumi, kas liecina par ledus daudzuma palielināšanos neko nenozīmē, ja tiem pretī ir daudz vairāk pētījumu, kas rāda pretējo.

    "kāpēc tagad paliek aukstāks nevis siltāks" pirmai daļai piekrītu, otrai nē.

    “mēģini sev atbildēt uz jautājumu kāpēc daudzi ar dabas aizsardzību saistīti cilvēki te pat Latvijā arī braukā ar ne mazākiem apvidniekiem” -> jo viņi ir liekuļi? Bet ne jau viņu viedoklis man ir būtisks un tas, ka viņi ir liekuļi šajā jautājumā nenozīmē, ka daba nav jāaizsargā vai ka nav jāmazina cilvēka ietekme uz to.

  7. Jānis komentē:

    Tagad ātrumā nevaru vairs to avotu atrast, bet cilvēki bija pamanījuši, ka arī uz Marsa esot kļuvis drusku siltāk, bet tur cilvēka darbība līdz šim ir aprobežojusies tikai ar diviem elektromobīļiem, kuri lēni, lēni brauc, bet viens pat esot iestidzis smiltīs. Un šo izmaiņu antropogēnās sasilšanas sludinātāji kategoriski nevēlas izskaidrot un pat pieminēt.
    Citi skeptiķi saka, ja zaļie patiešām gribētu samazināt visādus izmešus atmosfērā, tad viena vulkāna aiztaisīšana dotu daudz vairāk, nekā visa tagadējā ņemtne ar rūpniecību un transportu. Bet ja vēl par transportu runājam, tad visas biodegvielas ražošanas ir pilnīgi aplams ceļš, jo tās piesārņo vairāk nekā tradicionālās degvielas, turklāt tās nav fiziska iespēja izaudzēt pašreizējam patēriņam pietiekamos daudzumos.
    Un visas tirgošanās ar izmešu kvotām – tā ir burtiski tirgošanās ar gaisu un nav ne ar ko labāka par vienu otru tirdzniecību ar dažiem atvasinātajiem vērtspapīriem. Vienkārši blēdība.

  8. Jānis komentē:

    Par Marsu:
    http://news.nationalgeographic.com/news/2007/02/070228-mars-warming.html

  9. agris.krusts komentē:

    Par apvidus auto gan neuztvēri domu ;) Pirmkārt ik pa laikam sanāk braugt pa vietām, kur ar parastu auto ir neiespējami iebraukt. Nu un otrs iemesls ir Latvijas ceļi – ja sanāk regulāri braukt pa mazākiem ceļiem, tad SUV ir ekonomiski izdevīgāka izvēle, jo remontēt to vajag retāk.

    Par to palikšanu aukstāk vai siltāk. Vislabāk kā saprotu Zemes temperatūra korelē ar saules aktivitāti. Tā kā šobrīd saules aktivitāte ir stipri samazinājusies, tad pēdējos gados vais nekāda uzsilšana nenotiek. Turklāt kā saprotu atdzist ir sācis arī Klusais okeāns. Tā ka atliek tik pakasīt pakausi un atzīt, ka par Zemes kliematu un to ietekmējošiem faktoriem zinātnei saprašanas ir diezgan maz. Protams, ja ir kāds piemērs, kas šo apgalvojumu apgāž – liec galdā. ;)

  10. Jānis P komentē:

    “Ja kāds dzīvo no grantiem, kurus piešķir par pētījumiem par globālo sasilšanu, tad tev to naudu vienkārši nedos, ja parādīsi, ka tās nav. Un kā tad varēsi samaksāt par mājas hipotekāro kredītu un Priusu līzingā?”

    Var jau pieteikties uz grantiem arī pie naftas kompānijām un dabūt māju dāvanā. Un “man-size” autiņu piedevām.

  11. Jānis P komentē:

    “Un visas tirgošanās ar izmešu kvotām – tā ir burtiski tirgošanās ar gaisu un nav ne ar ko labāka par vienu otru tirdzniecību ar dažiem atvasinātajiem vērtspapīriem. Vienkārši blēdība.”

    Jā, tam pilnīgi piekrītu. Un arī piekrītu, ka biodegvielas koncepts ir pilnīgs sviests. Bet fakts, ka zaļajās tehnoloģijās darbojas daudz šaubīgas morāles cilvēku, nenozīmē, ka zaļajai kustībai nav taisnība. Tiek piedāvāta arī daudz pragmātisku risinājumu, piemēram, hidro un vēja enerģija, ģeotermiskā enerģija. Globālās sasilšanas noliedzēji man atgādina kreacionistus, kas Darvinismā artod pāris neskaidrības vai neregularitātes un uz tā pamata būvē savu teoriju, nekautrējoties no pretenzijām uz zinātni. Tas, ka citādi domājošajam nav līdz galam taisnība, nenozīmē, ka tev ir taisnība.

    Automašīnu, ogļu elektrostaciju izplūdes gāzes nebūt neaprobežojas ar CO2 – ir vēl daudz citu savienojumu, kas mēdz nonākt atpakaļ uz zemes skābo lietu veidā.

  12. agris.krusts komentē:

    Jānis P, protams, ka neesmu zinātnieks un no zinātnes stāvu diezgan tālu. Kad mācījos skolā, tad mani interesēja eksaktās zinātnes. Tur bija diezgan vienkārši – ir kaut kādi modeļi, kuros ievadot izejas datus var paredzēt kā sistēma uzvedīsies nākotnē.

    Tas kas notiek ar klimata pētījumiem izskatās pēc cirka – ticami izejas dati ir par ļoti ierobežotu laika posmu (daži desmiti gadu), pārējais viss ir spekulācijas. Kā saprotu precīzi paredzēt laika apstākļus kādā konkrētā vietā šobrīd var tikai labi ja nepilnu dienu uz priekšu, bet ir cilvēki, kas uzskata, ka ir spējīgi paredzēt to kas būs pēc 10, 30 vai 100 gadiem globāli, pat ja viņu modeļi, kas taisīti 10 gadus atpakaļ neatbilst esošajai situācijai. Modeļos neparedzēto Zemes temperatūras samazinājumu pēdējos gados skaidrojot – tas jau nekas, tas nozīmē, ka nākotnē būs karstāks. Tipa “klusums pirms vētras.” Darvina evolūcijas teorija vai Dieva radīta pasaule? Es gan teiktu, ka tavs piemērs būtu jāpielieto uz otru pusi.

  13. guntis komentē:

    http://www.newscientist.com/blogs/shortsharpscience/2009/12/50-reasons-why-global-warming.html

  14. agris.krusts komentē:

    Paskatījos pārīti atbilžu uz pirmajiem jautājumiem. Jau pirmajā “overwhelming evidence” izklausās gana zinātniski ;)

    Tajā pašā atbildē autors nodemonstrē savas loģsikās domāšas spējas, paziņojot ka matemātika nemaz nav zinātne: “Technically, proof exists only in mathematics, not in science.” Tālāk pat lasīt nav lielas jēgas, jo:

    1) auzās iebrauc jau pirmajā teikumā
    2) diez vai, ka cilvēks ar tik interesantu loģiku spēs palikt objektīvs pārējā izklāstā

  15. Kaupo komentē:

    Piekrītu Agrim tajā jomā, ka globālā sasilšana ir liels biznesa projekts un time kas to organziē nerūp dabas aizsradzība.
    Ir jānodala piesārņošana no lielajām globālajām lietām, kuras mēs ietekmēt nevaram.
    Dabu piemmēslot nav prāta darbs, jo no akas kur ūdens sajaukts ar dīzeli diez vai kāds dzers. Arī mēž piemētāts ar plastmasas pudelēm, un zivis kuras mirst no kādas ķīmiskas dranķibas nav ataisnojams vai smogs pār pilsētu. Arī pārapdzīvotība dara savu, bet tās ir mūsu, kā cilvēku problēmas. Tās ir lietas,, kuras ir jārisina. BET.. kopumā zemes sasilšana ir ar ciklu kādi 40 000 gadi. Polu sasilšanu un attiecīgi ledāju kušanu izsauc zemes ass novirzes no vertikālā stāvokļa, ja zemes ass novirze pieaug poli pagriežas pret sauli (pietuvojas) un tiek pastiprināti sildīti, rezultātā ledi kūst.
    Savukārt co2 jautājums vispār ir interesants, jo co2 līmenis visās iepriekšējās zemeslodes sasilšanās ir bijis liels. Ņemot vērā, ka pirms 40 000, pirms 80 000 gadu uz zemes (pēc oficiālām versijām) dzīvoja subjekti, kuri nebrtauca ar auto, nekurināja lielus TEC un rūpnīcas, citiem vārdiem, radīja co2 tikai elpojot un izvadot gāzītes :) Tad ir jautājums, kas izsauca co2 pieaugumu un pēc tam arī samazinājumu?? Varbūt co2, sāk izdalīties zemei sasilstot un pēc tam tāpat arī samazinās? Manuprāt visa pamatā ir zemes ass novirzes, kurām līdzi nāk citi procesi. Bez tam jebkurš ķīmiskais elements dabā riņko – arī oglēs, naftā esošie Co un citi, kādreiz bija zaļajos augos un pirms tam gaisā. kā teica kādā latviešu filām – tu nomirsi, pārtapsi par zālīti, govs tevi apēdīs un izmetīs pa otru galu ārā. :) Gors manipulē un manipulē labi.