Atkal par asuma dziļumu

Kādu brīdi atpakaļ rakstīju par asuma dziļumu: Asuma dziļums un dabas foto (tests ar bildēm). Pat tad bija daudzi, kas nemācēja paskatīties un izlasīt rakstīto, bet mēģināja iestāstīt galīgi greizas lietas. Toreiz raksts tapa, lai ieliktu dažas bildes, kas raksturo asuma dziļuma atkarību no diafragmas un neatkarību no fokusa attāluma www.fotoblog.lv “Fotoskolā”. Arī šoreiz šis ieraksts tapis pateicoties diskusijai tajā pašā portālā saistībā ar makroobjektīva izvēli.

Mani pārsteidz mūsdienu fotografi, kuri tā vietā, lai mācītos apsorbē daudz dažādas informācijas internetā, akli tai ticot, lai arī bildēs ir radzams kaut kas pilnīgi savādāks. Tipa viens kex teica, tad tam jābūt taisnībai. Lai arī ir ļoti vienkārši paņemt un izlasīt kādu sakarīgu grāmatu, piemēram, The Camera (Ansel Adams Photography, Book 1), nevis kādu Hedžko bilžu grāmatu par fotogrāfiju sākumskolas bērniem. 

Tad nu zemāk ir dažas bildes, kuras demonstrē, ka uz viena fotoaparāta (matricas vai filmas lieluma) arī makro bildēs pie vienāda palielinājuma asuma dziļums ir atkarīgs tikai no diafragmas, jeb citiem vārdiem sakot tas pie f/11 būs vienāds gan 60mm makro objektīvam, gan 180mm. Bildes ir uzņemtas bez īpaša makro aprīkojuma un palielinājumi ir aptuveni vienādi. Bildēts tika ar Canon 180/3.5L makro objektīvu un Canon 50/1.4 objektīvu, kam bija pieliktas klāt pagarinājuma trubas. Papīrs tika pielīmēts pie sienas un bildēts nemainīgā leņķī pret to. 50mm objektīva gadījumā, kamera tika nedaudz noliekta uz leju. 

Jebkurā gadījumā asuma dziļums ir subjektīvs lielums un bildes tikai parāda, ka abu objektīvu bildes atšķiras tikai ar perspektīvu. Pēc asuma dziļuma nav īsti iespējams pateikt kurš objektīvs ir izmantots.

180, f/4

50, f/4

180, f/8

50, f/8

180, f/16

50, f/16

 

Starpība asuma un neasuma zonās ir, bet tā ir vairāk atkarīga no objektīva zīmējuma, kas 180mm objektīvam ir patīkamāks

Publicēts: on 20.08.2008 kategorijā Nature Photography.

4 komentāri to “Atkal par asuma dziļumu”

  1. jk komentē:

    Agri, tas par ko cilvēki „cepās” toreiz, un tici man, darīs to arī tagad, slēpjas pavisam vienkāršā apstāklī. Proti, DOF viennozīmīgi ietekmē tikai un vienīgi diafragma, neatkarīgi no lietotās lēcas, bet tikai ar nosacījumu, ja uzņemtās bildes ir vienādas(respektīvi, kā tavās bildēs ar vienu un to pašu kadrējumu).
    Savukārt, ja ATTĀLUMS no kameras (lēcas) līdz objektam nemainās, bet tiek mainīta izmantotā lēca (vai arī piezūmo vai izzūmojas) un MAINĀS bilde, tad DOF gan mainīsies.
    Būtu toreiz pieticis ar papildus skaidrojumu un ilustrācijām :)

    Ilustrācijai no manas puses ir divas bildes (cik nu tās labas var iegūt viesnīcas istabā, ja fotografē displeju :p). F5.6, 200mm un 56mm, kameras attālums līdz ekrānam nemainīgs.
    [URL=http://img501.imageshack.us/my.php?image=dsc0021yv6.jpg][IMG]http://img501.imageshack.us/img501/8728/dsc0021yv6.th.jpg[/IMG][/URL]
    [URL=http://img225.imageshack.us/my.php?image=dsc0022gp3.jpg][IMG]http://img225.imageshack.us/img225/9137/dsc0022gp3.th.jpg[/IMG][/URL]

    PS. Par Hedžko runājot, daudziem pat tas ir par daudz :)

  2. agris.krusts komentē:

    Tas, ka kadrējums nemainās abos rakstos ir pateikts, ja uzmanīgi izlasa ;) Makro gadījumā vēl jo īpaši, jo ja bildē ar mērogu 1:1, piemēram, tad kadrējums 180mm un 50mm makro ir identisks.

    Ja ar dažādiem fokusa attālumiem bildē no viena punkta kaut ko, tiek bildēts pavisam kas cits un loģiski ka asuma dziļumi ir atšķirīgi.

  3. Fuzzy komentē:

    Vispār jau asuma dziļums mainās tikai atkarībā no megapikseļu skaita un stulbuma pakāpes.