Beidzot pie savas lapas ir ticis arī pēc manām domām labākais Latvijas dabas fotogrāfs: Andris Eglītis. Lapā ir izliktas bildes, kuras var arī iegādāties:

Kādu brīdi atpakaļ rakstīju par asuma dziļumu: Asuma dziļums un dabas foto (tests ar bildēm). Pat tad bija daudzi, kas nemācēja paskatīties un izlasīt rakstīto, bet mēģināja iestāstīt galīgi greizas lietas. Toreiz raksts tapa, lai ieliktu dažas bildes, kas raksturo asuma dziļuma atkarību no diafragmas un neatkarību no fokusa attāluma www.fotoblog.lv “Fotoskolā”. Arī šoreiz šis ieraksts tapis pateicoties diskusijai tajā pašā portālā saistībā ar makroobjektīva izvēli.

Mani pārsteidz mūsdienu fotografi, kuri tā vietā, lai mācītos apsorbē daudz dažādas informācijas internetā, akli tai ticot, lai arī bildēs ir radzams kaut kas pilnīgi savādāks. Tipa viens kex teica, tad tam jābūt taisnībai. Lai arī ir ļoti vienkārši paņemt un izlasīt kādu sakarīgu grāmatu, piemēram, The Camera (Ansel Adams Photography, Book 1), nevis kādu Hedžko bilžu grāmatu par fotogrāfiju sākumskolas bērniem. 

Tad nu zemāk ir dažas bildes, kuras demonstrē, ka uz viena fotoaparāta (matricas vai filmas lieluma) arī makro bildēs pie vienāda palielinājuma asuma dziļums ir atkarīgs tikai no diafragmas, jeb citiem vārdiem sakot tas pie f/11 būs vienāds gan 60mm makro objektīvam, gan 180mm. Bildes ir uzņemtas bez īpaša makro aprīkojuma un palielinājumi ir aptuveni vienādi. Bildēts tika ar Canon 180/3.5L makro objektīvu un Canon 50/1.4 objektīvu, kam bija pieliktas klāt pagarinājuma trubas. Papīrs tika pielīmēts pie sienas un bildēts nemainīgā leņķī pret to. 50mm objektīva gadījumā, kamera tika nedaudz noliekta uz leju. 

Jebkurā gadījumā asuma dziļums ir subjektīvs lielums un bildes tikai parāda, ka abu objektīvu bildes atšķiras tikai ar perspektīvu. Pēc asuma dziļuma nav īsti iespējams pateikt kurš objektīvs ir izmantots.

180, f/4

50, f/4

180, f/8

50, f/8

180, f/16

50, f/16

Starpība asuma un neasuma zonās ir, bet tā ir vairāk atkarīga no objektīva zīmējuma, kas 180mm objektīvam ir patīkamāks

Vakar un šodien nedaudz pabildēju ātrumlaivu sacensības, lai verētu par tām ielikt reportāžu Tribīne.lv. Ja nākamgad ko tādu darīšu, tad noteikti izvēlēšos labāku skatu punktu (AB dambis?) un īsāku objektīvu. Visādā ziņā šoreiz Tribīne.lv neizdevās dabūt akreditāciju. Zemāk saitē ir bilžu galerija ar setdienas treniņbraucienu un svētdienas sacensību bildēm. Jācer, ka kādam pietiks Pacietības tās visas caurskatīt. Īsākas reportāžas ir atrodamas: Treniņbraucieni (Tribine.lv) un Kausa izcīņa (Tribine.lv)

Tikko mēnes aptumsums ir iegājis maksimālajā fāzē. Diemžēl nāk negaiss un debesis ir apmākušās. Zemāk attēlā ir kāds tas izskatījās ap 23:30

Citas mēness aptumsuma bildes 

Pagājušajā nedēļā biju aizbraucis uz Kijevu. Brauciena mērķis bija paskatīties pilsētu, parādīt padomju laiku eksotiku draugam no ASV un pārējā laikā nedarīt neko, t.i., atpūsties no darba.

Kijeva nelika vilties. Diezgan parasta pēcpadomju plisēta, nedaudz tīrāka kā Maskava. Cilvēki laipnāki kā Krievijā. Diemžēl normālu viesnīcu tajā pilsētā nav. Ja gribās civilizētu, tad bez 400 USD par nakti nav vērts pat sākt meklēt. “4 zvaigžņu” padomju stila kambarīši maksā ap 120-150 USD dienā. Bija patīkami redzēt Latvijā pierastus zīmolus — Double Cofee un Stendera ziepju fabrika. 

Apmeklēju arī futbolu. Diemžēl kopš Kijevas Dinamo nespēj normāli spēlēt, šīs komandas popularitāte ir spēcīgi kritusies. Pat mazais stadions nebija pilnībā aizpildīts. 

Tad nu nedaudz sīkāk par pārējiem iespaidiem. Sievietes pie mums ir smukākas, bet Kijevā plikākas. Ļoti populāri ir pavisam īsi minisvārki vai šorti. Rīgā tomēr vidējais svārku garums ir daudz lielāks. 

Cenas Kijevas centrā ir lielākas kā Rīgā. Tomēr var atrast sakarīgus restorānus, kuros viens cilvēks var papusdienot par 5-10 Ls. Tāpēc brīnos kā tur normāli cilvēki var vispār izdzīvot. Normāla alga Kijevā skaitās ap 600 USD, bet ārpus tās pat mazāk. Visādā ziņā pusdienot un vakariņot ar tādu algu pilsētas centrā ir zināmas problēmas.

Metro ir nenormāli lēts — 0,05 Ls par braucienu! Vismaz tur vietējie var spēcīgi ietaupīt.

Ar internetu ir lielas problēmas. Viesnīcās tas ir dārgs (~ 5 Ls/h). Ārpus — nav viegli atrodams. Ja kāds meklē bezmaksas internetu Kijevas centrā, tad iesaku doties uz restorānu Šato uz centrālās ielās (Krešatik). Tas atrodas netālu no metro stacijas pretīm Double Cofee. Ātrums pieslēgumam uz Latviju ir ļoti labs.

Iesaku apmeklēt Buda Bar, kas atrodas Krešatika sākumā. Interesants restorāns ar lielu budas statuju iekšā.

Nedaudz vairāk bilžu: Kijeva 2008.