Kaņieris, 05.04.2008

Šonedēļ apgūstu jaunumus Web 2.0 jomā Amerikā un tiekos ar vietējiem uzņēmējiem, kas ari darbojas Interneta jomā. Te ieskatam dažas bildes no pasākuma.

P.S. Šobrīd starp citu sēžu sesijā, kur stāsta par Flickr bilžu geotaginga realizāciju. Diezgan interesanti.

Kaņieris, 01.01.2008

Lapmežciems, 20.01.2008

Svēte, 02.03.2008

Bērzciems, 12.04.200

Svētdien no rīta pamostoties un aizejot līdz datoram, biju pārsteigts, cik daudz komentāru ir rakstam Matrica pret filmu. Labāk būtu braucis no rīta fotografēt, kā plānoju, nevis mēģināt izguleties Tad varbūt būtu vēl vairāk komentāru. Pirmkārt, gribēju pateikt, ka man nav nemazākā pienākuma izdarīt kādus ne būt secinājumus par to kurš ir labāks vai sliktāks. Vēl jo vairāk, ka uzskatu, ka nav iespējams šādu atbildi dot. Katram pielietojumam ir savs tehniskais risinājums. 

Nedaudz pārsteidza komentāri par baltās krāsas balansu. Ja cilvēks sevi uzskata par fotogrāfu, tad tak būtu jābūt skaidram, ka nav tāda pareizā vai nepareizā baltās krāsas balansa. Ir tāds, kuru ir izvēlējies fotogrāfs (vai kamera). Protams, vispārsteidzošākais bija, ka neviens komentētājs nespēja pateikt kura bilde ir bildēta ar kādu aparātu. Tas, starp citu, bija domāts kā tāds mini IQ tests manai IT auditorijai, kas sevi uzskata par fotogrāfiem un neizmirst pamācīt par “nepareizu” baltās krāsas balansu Izskatās, ka komentētāji nav spējuši to pārvarēt

Tad nu pastāstīšu par savu nostāju jautājumā filma un digitālā matrica nedaudz sīkāk. Galvenie divi iemesi kāpēc es mēģinu bildēt uz filmas ir naudas trūkums manā maiciņā un tas ka ar to nepelnu naudu. Trešais ir melnbaltās bildes.

Ja ir vēlme regulāri drukāt bildes A3+ izmērā un lielākas, tad pa sakarīgu naudu pieejamās digitālās kameras to īsti nespēj nodrošināt tādā līmenī kā to spējs vidējā formāta filma. Šeit es domāju visas uz 35mm bāzes veidotās, izņemot varbūt, Canona 1Ds sērijas otrās un trešās sērijas aprātus. Tomēr arī tur nav “laimes”, jo kaut cik sakarīgu rezultātu var iegūt tikai ar fiksēta fokusa attāluma objektīviem, pēcapstrādē labojot to optiskos trūkumus – ģeometriskos kropļojumus, hromātiskās aberācijas utt.  Tanī pat laikā, jebkura, pat 10 – 20 gadus veca vidējā formāta kamera ar daudz maz sakarīgu stikla objektīvu, ir spējīga izšķirtspējā pārspēt 10 000 Ls vērtu komplektu ar Canon 1Ds Mark III. Ja, piemēram, skatās uz tādu aparātu kā Mamiya 7, tad dēļ tā kontrukcijas (skatu meklētāja kamera), ir diezgan vienkārši iegūt augstas kvalitātes patiesus platpeņķa objektīvus, jo netraucē spogulis. Komplekts, kas veidots no Mamiya 7 ar 2 objektīviem maksās aptuveni tik cik Canon 24/1.4 un 35/1.4 objektīvi bez kameras. Šādus iemeslus var atrast daudz. 

Ja skatamies uz vidējā formāta digitālo pusi, tad tur cenas, kas nodrošina 7×6 vai 7×9 kadra kvalitāti ir dažus gadus veca BMW līmenī un nesasniedzamas lielākajai daļai amatieru. Ja nav svarīga operativitāte, tad daudz lētāk ir bildēt uz filmas, par tās iegādi un apstrādi gadā samaksājot pārs simtus latu.

Savukārt melnbaltajam procesam un materiāliem ir nedaudz savādākas īpašības kā digitālajām matricām. Tāpēc digitālajai melnbaltajai fotogrāfijai, kur sākotnēji melnbaltu bildi padara par krāsainu un tad atkal par melnbaltu ir nedaudz citas īpašības kā bildei, kas iegūta uz tradicionālas melnbaltas sudraba bāzētas filmas.

Un pēdējā lieta, kas gan ir svarūgāka par visām iepriekšējām. Katram objektīvam ir savs “zīmējums”. Tāpēc vien ir vērts bildēt uz filmas, jo 35mm spoguļkameru objektīviem tie ir savādāki, kā citiem.