Atbilde par asuma dziļuma rakstu
Friday, February 29th, 2008Tā kā iepriekšējais raksts par asuma dziļumu tomēr nepārliecināja dažus lasītājus, pievienošu dažus komentārus no savas puses.
Man nebij ne mazākās vēlmes kaut ko pierādīt. Tikai gribēju parādīt kā optikas likumi strādā dabā, pretēji dažu uzskatiem. Domāju, ka šajā blogā izklāstīt kārtīgu pierādījumu ir diezgan bezjēdzīgi, jo reti kurš gribēs iedziļināties vai to sapratīs, kā arī šis nav matemātikas uzdevumu risināšanas blogs. Mani gan pārsteidz, ka ne visi ir spējīgi saprast tik vienkāršu lietu kā bilde 
Inris minēja trīs faktorus, kas ietekmē asuma dziļumu: “diafragma+fokusa attālums+attālums līdz objektam” un tanī pat laikā bija ļoti skeptisks pret manu apgalvojumu “asuma dziļums pie noteikta kadrējuma un formāta ir atkarīgs tikai diafragmas”, kas tika apstiprināts ar bildēm. Tas parāda, ka dažreiz zināt daļu ir sliktāk nekā nezināt vispār neko, bet pie tā mēs nonāksim nedaudz vēlāk. Protams, ņemot vērā, ka Inris par asuma dziļumu zin tik augstāk minētās lietas, lai piedotu spēku savam apgalvojumam tika piesaukti mistiski fiziķi un man nezināmas jomas “profesionāļi”. Atzīšos, ka nēesmu ne fiziķis, ne matemātiķis, ne arī optiķis. Kādus gadus atpakaļ, gan mēģināju mācīties matemātiku un fiziku ar dažādiem panākumiem (man jau tad sievietes likās interesantākas par metemātiku, tāpēc nedaudz sabojāju savu reitingu, neierodoties uz vienu atklāto matemātikas olimpiādi, tā vietā iepriekšējā vakarā aizejot uz diskotēku), tomēr beigās esmu nonācis pie profesijas, kas nav saistīta ne ar vienu no augstāk piesauktajām zinātnes jomām. Nēesmu arī profesionāls fotogrāfs. Līdz ar to mana autoritāte pret šādiem “fiziķiem un profesionāļiem” ir apšaubāma, tomēr mēģināšu vienkāršotā veidā izklāstīt teorētisko pamatu asuma dziļuma eksperimentam, tā lai to varētu saprast ar pamatskolas matemātikas zināšanām.
(more…)
